piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis

Ārčija stāsta laimīgās beigas jeb laimīgais sākums …


04.04.2012. mūsu īpašais kaķis Ārčijs atrada savu cilvēku – Janu. Kāpēc īpašais? 2010.gada 30.septembrī Nītaures ielas stūrī pieplacis sēdēja fantastiski skaists dzīvnieks – meinkūns. Cilvēki steidzās garām, vien kundze Marina Bajarčika pacēla samulsušo dzīvnieku un pieglauda sev klāt. 
Viņa sazinājās ar patversmi un mēs visi gaidījām, kad parādīsies tikpat izmisis saimnieks, kurš meklē savu skaisto zvēru. Saimnieks nenāca. Pavisam drīz mēs atklājām iemeslu – Ārčijs ir neārstējami slims. Ārsti konstatēja hronisku locītavu iekaisumu – artrītu. Veicot analīzes, uzrādījās cukura diabēts. 
Pusotru gadu Ulubeles kaķu kopējas palīdzēja atvieglot Ārčija ikdienas gaitas, nodrošinot regulāras zāļu devas, speciālo diētu un lielu mīļumu, kas remdēja sāpes un pesimismu. 
Cik gan daudz šajā laikā patversmes apmeklētāju acis neiemirdzējās, ieraugot skaisto meinkūnu. Mirdzums pazuda, uzzinot, kādas rūpes šis dzīvnieks prasīs. Bija tādi, kas pat neklausījās par kaķa diagnozi, bet gribēja vien dižoties ar meinkūnu. Mēs teicām – nē! 
Ārčijs gaidīja savu Īpašo cilvēku, kurš sniegtu ne tikai patvērumu, mīlestību, bet spētu sadzīvot ar viņa slimību. 
Janu mēs pazīstam, jo ne reizi vien viņa palīdzējusi mūsu kaķiem tikt pie labiem saimniekiem. Viņas mājās jau mīt kaķenīte ar kustību traucējumiem un žiperīgs ruds runcis. Pirmās dienas notikumi vēsta, ka viņi sadzīvos ar īpašo jaunpienācēju, kas laiku vada apmierināti murrājot un guļot dīvānā. 
Tā īsi pirms Lieldienu svētkiem laimīgi beidzās, nē …, laimīgi sākās Ārčija jaunās dzīves stāsts.

No sirds priecājamies par Ārčiju un Janu,
Ulubeles komanda

1 komentārs: