sestdiena, 2015. gada 17. janvāris

Ulubele viesojas Kuldīgā. Patversmes "Mīļās ķepiņas" iemītnieki arī ļoti gaida savu cilvēku!


Rakstnieces Daces Priedes stāsti "Mums vienas asinis Tev un man" rakstīti, lai aicinātu domāt par atbildību - vārdu, kas mūsdienās daudziem kļuvis svešs. Ienākumi no  grāmatas tiks ziedoti Ulubelei un Kuldīgas patversmei "Mīļās ķepiņas". Rīgā ar rakstnieci tikāmies pirms Ziemassvētkiem - 15. janvārī braucām uz Kuldīgu, lai projekta "Atbildīgs, izglītots, iesaistīts" ietvaros viesotos Kuldīgas patversmē, stāstītu par grāmatu un runātu par pamestiem dzīvniekiem ar kurzemniekiem.  
"Mīļās ķepiņas" saimniece Marita Līdaka stāsta, ka patversme vienlaikus spēj uzņemt padsmit kaķus un trīs suņus. Viņa šobrīd ir vadītāja, ārsts un kopēja vienā personā. Ļoti tiek gaidīti brīvprātīgie, kuri regulāri un apzinīgi spētu dzīvniekus reklamēt interneta vietnēs, sekmētu to atgriešanos mājās vai nonākšanu jaunā ģimenē. 
Ulubele un Dace iepazinās ar draudzīgajiem kaķu pusaudzīšiem un šobrīd diviem uz patversmi atvestajiem suņiem. Starp lielajiem mīlestības uzplūdiniem centāmies ķert foto mirkļus un aicinām Kuldīgas novada ļaudis aizbraukt un lemt atbildīgi par kāda ķepaiņa adopciju


Dace Priede atzina, ka ir īsta "kaķu tante" un Kuldīgas ielās palīdzējusi ne vienam vien noklīdušam un slimam murrātājam. 
Pēc patversmes apmeklējuma cilvēku pārpildītajā Kuldīgas mākslas nama zālē skanēja dzīvnieku stāsti, mūzika. Uz lielā ekrāna bija skatāmi Ulubeles esošie un bijušie audzēkņi. Līdz vēlai vakara stundai risinājās sarunas par mīlestību un atbildību. 

svētdiena, 2015. gada 11. janvāris

Par uzticamo ģimenes draugu Argo



Viņš nav klaidonis. Viņa saimnieka vairs nav. Argo to saprot un visai labi ir iejuties Līčos. Viņš audzināts tā, ka cilvēki nav slikti – tāpēc viņš mīl Ulubeles komandu, mīl ciemiņus.
Viņš ir pastaigu biedrs ģimenēm ar maziem bērniem, jo lielajam sunim, kura dzīslās rit vācu aitu šķirnes asinis – bērns ir sargājams, bērnam neviens nedrīkst darīt pāri.  
Savos 7 gados Argo ir iemācījies pamata komandas. Ar viņu var sarunāt, ka pastaigās tiek soļots arī blakus. Bet viņam ļoti, ļoti gribas aktīvu dzīves veidu – skriet, ķert mantas, noteikti arī peldēt. To visu var nodrošināt tikai saimnieks. 

Iemesli, kāpēc tik labi suņi ilgāku laiku uzkavējas patversmēs, tiešām ir neizskaidrojami. Nu labi – Argo ir daži niķi. Viņš vēlēsies būt vienīgais suņu sugas puika tuvākajā apkārtnē. Viņš ir ļoti sabiedrisks, tāpēc, iespējams, negribēs ilgi viens palikt mājās. Bet, vai tad tās ir sliktas īpašības?  
Argo pacietīgi gaida savējos. Līdzu, dalies ar šo ziņu, jo varbūt kaut kur kāds pacietīgi meklē ģimenes mīluli. Desmitiem Ulubeles laimīgo stāstu vēsta, ka nav jābaidās vest mājās jau pieaugušu suni. Viņi saprot, ka  viņiem uzticas un dod iespēju, tāpēc viņu mīlestība un uzticība ir divkārša. 
Ja ir jautājumi, zvani :27803333, 27863333, raksti : adopcija@ulubele.org.
Ja nav iespējas atbraukt vai adoptēt dzīvnieku, vari palīdzēt arī savādāk, katrs atbalsts ir nozīmīgs:
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”
Reģ.Nr. LV 40008095993
konts: LV97HABA0551028353893
ar norādi "Līču patversmes dzīvnieku aprūpei"
Tāpat darbojas ziedojumu tālrunis: 90006083 (1,42eiro=1zvans).

sestdiena, 2015. gada 3. janvāris

Kad cerības un ilgas noglabājušās dziļākajos sirds kambaros . Par Boru.


Adoptēta!!! 
Paldies Laumai par sirds darbiņu. 
Viņai jau ir 8 - 10 gadi un ļoti rūgta dzīves pieredze. 28.jūnija viņa iegāja VUGD Tvaika ielas nodaļas teritorijā un vienkārši apgūlās. Glābēji uztraucās, vai dzīvniekam nav kas noticis un tā viņa nonāca pie mums - Ulubelē un ieguva vārdu Bora.
Reiz bija izcila skaistule - ar sniegbaltu kažoku un debesu zilām acīm. Ja nāks cilvēks, kurš būs pacietīgs un ļoti rūpēsies, viņa atkal atplauks un uzziedēs. Šķiet savā jau garajā sunes mūžā Bora nav dzirdējusi nevienu labu vārdu, kas ir glāsti, viņa ir aizmirsusi. Viņa nav no bailīgajiem suņiem, kuri plok pie zemes, ieraugot cilvēku. Viņa vienkārši aiziet, jo nezina, kā sarunāties ar divkāji, kurš atnācis tieši pie viņas, stiepj roku, lai paijātu un grib pastaigāt tieši ar viņu. 
Daces Priedes dzīvnieku stāstos "Mums vienas asinis tev un man" ir Vilcene, kura neticēja, ka Cilvēks var nākt pie viņas un vēlēties kaut ko labu. Bora nav agresīva. Esot sniega suņu šķirnes jauktene, emocijas pauž viņas seja un purniņš bieži savelkas grimasē, ko saucam - "suns rāda zobus", bet tas nenozīmē, ka viņa uzbruks. Viņai nepatīk pavadas - iespējams, viņai tāda nekad nav bijusi. Viņa pacieš sugasbrāļu sabiedrību. Starp viņiem viņa pat jūtas brīvāk. Arī Vilcenei savējo satikt palīdzēja Cilvēka Vilks. 
Ulubeles komanda tic, ka varētu atnākt kāds, kurš vēlēsies palīdzēt un saukt par savu suni, kurš cerības un ilgas noglabājis pašos dziļākajos sirds kambaros. 
Būsim pateicīgi, ja Tu dalīsies ar šo īsstāstu savos sociālajos tīklos. Pastāsti saviem draugiem un radiniekiem. Borai vajag savējo, lai nodzīvotu mūža skaistāko daļu. 
Ja ir jautājumi, zvani : 27803333, 27863333, raksti : adopcija@ulubele.org.
Ja nav iespējas atbraukt vai adoptēt dzīvnieku, vari palīdzēt arī savādāk, katrs atbalsts ir nozīmīgs:
Biedrība „Dzīvnieku pansija Ulubele”
Reģ.Nr. LV 40008095993
konts: LV97HABA0551028353893
ar norādi "Līču patversmes dzīvnieku aprūpei"
Tāpat darbojas ziedojumu tālrunis: 90006083 (1,42eiro=1zvans).